Pētījums par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā

Psihiskā veselība ir būtiska kopējās sabiedrības veselības komponente. Latvijā līdz šim bija pieejami atsevišķi datu avoti un pētījumi, kas sniedz informāciju par dažiem psihiskiem traucējumiem. Tomēr šajos pētījumos nebija aptverti visi psihiskie traucējumi, kā arī ne vienmēr izlase ir bijusi reprezentatīva Latvijas kopējai populācijai. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda no 2019. gada jūnija līdz 2023.gada maijam veica pētījumu par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā.

Savukārt pētījuma uzdevumi bija:

1. Noskaidrot Latvijas pieaugušo iedzīvotāju psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību kopumā un sociāli demogrāfisko raksturlielumu stratās (dzimums, vecums);

2. Noskaidrot Latvijas pieaugušo iedzīvotāju psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības saistībā ar respondenta veselību, veselības aprūpes izmantošanas un veselības paradumu raksturojošiem parametriem;

3. Izvērtēt psihisko traucējumu un pašnāvnieciskās uzvedības izraisītās neveselības un nespējas slogu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā, izmantojot Šīhana nespējas skalu (Sheehan Disability scale).

Pētījuma dizains: kvantitatīvs šķērsgriezuma Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijas pētījums.

Pētījumā instruments: aptaujas anketa, kura tika aizpildīta tiešās intervijas veidā.

Pētījuma galvenie rezultāti vēsta, ka konstatēto traucējumu prevalences rādītāji ir sekojoši: alkohola lietošanas traucējumi - 13,1%, apreibinošo vielu lietošanas traucējumi – 1,7%, klīniski nozīmīgi depresijas simptomi - 6,4%, dziļās depresijas epizode - 1,8%, ģeneralizēti trauksmes traucējumi - 3,9%, psihotiski traucējumi - 2,6%, antisociāli personības  traucējumi - 2,3%. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence - 10,6%.

Nozīmīgi lielāks to personu īpatsvars, kas savu veselību novērtē kā diezgan sliktu un sliktu, ir respondentu grupā ar klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem (39,5%), ar ģeneralizētu trauksmi saistītiem noteiktiem traucējumiem (33,3%), kā arī ar pašnāvniecisku uzvedību (23,5%) vai dziļās depresijas epizodi intervijas vai dzīves laikā (23,9%), salīdzinājumā ar personām, kurām minēto traucējumu nav.

Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).