Teju divas trešdaļas skolēnu neuzskata, ka pēc vienas cigaretes izsmēķēšanas var rasties atkarība

Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% aptaujāto skolēnu neuzskata, ka atkarība var izveidoties pēc vienas cigaretes izsmēķēšanas, liecina Veselības ministrijas veiktā aptauja.

Satraucošu tendenci var novērot attiecībā uz jauniešu motivāciju smēķēt, jo tieši vēlme iederēties un citu vienaudžu pamudinājums ir galvenie iemesli, kāpēc jaunieši sāk smēķēt. Lai arī būtisks vairākums jeb 65% respondentu atzīst, ka pēdējā mēneša laikā nav smēķējuši, pētījuma dati liecina, ka vienaudžu vidū smēķēšana ir izplatīta, proti, teju ceturtdaļa jauniešu uzturas vidē, kurā vismaz puse draugu smēķē regulāri.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas narkoloģe Maija Jēkabsone apstiprina, ka draugi, kas smēķē, var ietekmēt jaunieša lēmumu izmēģināt cigaretes.

Draugu rīcība un kompānija, kurā uzturas jaunietis, lielā mērā nosaka viņa izvēles un prioritātes. Ja draugi smēķē un jaunietis vēlas iederēties kompānijā, neatrodot sevī spēku pateikt nē, arī viņš visticamāk smēķēs.

Atkarību izraisošo vielu lietošana īpaši izplatīta jauniešu vidū, kuri ir tuvu pilngadībai jeb vecumā no 16 līdz 18 gadiem, savukārt mazāk raksturīga - gados jaunākajiem respondentiem - vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Tas liek domāt, ka, tuvojoties pilngadībai, jaunieši aizvien vairāk vēlas izmēģināt lietas, kas atļautas tikai pieaugušajiem, piemēram, atkarību izraisošu vielu lietošanu.

Pieaug e-cigarešu popularitāte

Aptaujas dati liecina, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces jauniešu vidū ir populārākas nekā tabakas izstrādājumu lietošana, jo pēdējā mēneša laikā 15% skolēnu šādas ierīces lietojuši vienu vai divas reizes, kamēr tabakas izstrādājumus šādā apjomā lietojis vien katrs desmitais jaunietis.

Šāda tendence ir satraucoša, jo liek secināt, ka jaunieši elektroniskās smēķēšanas ierīces visdrīzāk izvēlas tāpēc, ka maldīgi uzskata tās par mazāk kaitīgām - īpaši, ja to šķidrums nesatur nikotīnu.

Turklāt ražotāji turpina piedāvāt arvien jaunas ierīces ar mūsdienīgu un piesaistošu dizainu, padarot to lietošanu daudzu patērētāju acīs par stilīgu nodarbi. Vilinoši šķiet arī šķidrumu aromāti, piemēram, banānu, ķiršu vai vaniļas smarža, kas jauniešiem liek domāt, ka smēķēšana ir mazāk kaitīga un palīdz noslēpt smēķēšanu no vecākiem," pauž narkoloģe.

Aptaujā atklājies, ka 37% aptaujāto nikotīnu saturošu e-cigareti uzskata par ļoti kaitīgu, savukārt elektronisko smēķēšanas ierīci, kas nesatur nikotīnu, teju puse jeb 47% uzskata vien par nedaudz kaitīgu.

Arī e-cigaretes kaitē veselībai

Maija Jēkabsone norāda, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces - gan ar, gan bez nikotīna tajās - ir kaitīgas veselībai. "Lai arī vēl nav datu par to ietekmi ilgtermiņā, līdz šim veiktajos pētījumos jau tagad redzams, ka šo ierīču tvaikā esošās sastāvdaļas var izraisīt dažāda veida saslimšanas, sacīja narkoloģe.

Viņa skaidroja, ka jau tagad pierādīts, ka kaitīgi ir arī nikotīnu nesaturošie elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumi, proti, zināms, ka elektronisko smēķēšanas ierīču šķidruma pievienotas vielas, ko parasti plaši izmanto pārtikas ražošanā un uzskata par drošām pārtikas piedevām, taču šo pašu vielu izmantošana šo ierīču sastāvā nav droša, jo tās nav paredzētas inhalācijai.

Pēc narkoloģes paustā, pētījumi parāda to, ka nikotīns var būt arī tajos elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumos, kuru sastāvā nikotīns nav norādīts.

Aptaujā novērojama arī pozitīva tendence, proti, 43% respondentu norādījuši, ka vēlas ierobežot vai atmest smēķēšanu.

Kur meklēt palīdzību, lai atmestu smēķēšanu?

• Lūdz palīdzību savam ģimenes ārstam vai ārstam-narkologam. 
• Saņem konsultāciju telefoniski pa Konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanas jautājumos: 67037333.
• Izmanto valsts apmaksātu narkoloģisko palīdzību. 

Aptauja veikta no 2019. gada 20. februāra līdz 31. maijam Latvijas skolās visos Latvijas reģionos. Kopumā saņemtas 1978 aizpildītas aptaujas anketas no respondentiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem. 90% respondentu bija nepilngadīgi. Pētījums veikts, lai noskaidrotu skolēnu zināšanas par smēķēšanas un alkohola lietošanas kaitīgumu, kā arī, lai noskaidrotu jauniešu paradumus attiecībā uz atkarību izraisošo vielu lietošanu.