Eksperti aicina laikus atpazīt infarkta simptomus
2020. gadā mūsu valstī no infarkta nomira 846 cilvēki, bet stacionāros ārstēti gandrīz 3000. Šie dati liecina, ka infarkts Latvijā vēl joprojām ir nozīmīga problēma. Nesen veiktā socioloģiskajā aptaujā* secināts, ka 80% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem zina, kas ir miokarda infarkts. Savukārt vien puse aptaujāto zina, ka miokarda infarktam raksturīgās sāpes ir pēkšņas. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem trūkst skaidrības par šīs slimības simptomiem.
Vairāk par infarkta simptomiem un to atpazīšanas nozīmi stāsta kardiologs, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents un Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis: ” Runājot par miokarda infarktu, nav daudz jādomā – ja ir pamanīti simptomi, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Nevajag uzskatīt, ka šie simptomi paši pāries vai kas mainīsies, ir jāmeklē medicīniskā palīdzība. Ja infarkts ir laikus pamanīts un cilvēks nokļūst slimnīcā, infarkta sekas ir salīdzinoši mazas. Šīs slimības ārstēšanā ārkārtīgi svarīgs ir laiks.”
To, cik svarīgi ir atpazīt miokarda infarkta simptomus, uzsver arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume. “Gan insults, gan infarkts pēc būtības ir dažādas slimības, taču tās vieno laika nozīme. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēks saņemtu palīdzību. Jo ātrāk tiek atpazīti simptomi, jo ātrāk mēs varam saņemt palīdzību.”
Kaut gan simptomu atpazīšana un savlaicīga palīdzības sniegšana ir ārkārtīgi nozīmīga, arī ikviens no mums var darīt daudz savas veselības labā, lai infarkta risku samazinātu. Par to stāsta Kardioloģe un P. Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostikas nodaļas vadītāja asoc. Prof. Iveta Mintāle: “Infarkts nenotiek veselos asinsvados. Tāpēc es gribētu aicināt pacientus novērtēt savu veselību un riska faktorus, kas var palielināt miokarda infarkta iespējamību. Latvijā vidējam vīrietim ir 3,5 no miokarda infarkta riska faktoriem. Sievietēm – 3. Šos faktorus katrs pats var apzināt un mazināt. Infarkta iespējamību ietekmē liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, holesterīns. Mēs pat neapzināmies, cik ļoti mūsu ēšanas paradumi var ietekmēt kardiovaskulārās vai onkoloģiskās slimības, un II tipa cukura diabētu. Pievērsiet uzmanību tam, kā jūs jūtaties un kā izskatāties. Tik, cik mēs ieguldām savā veselībā, tik mēs arī pēc tam saņemsim atpakaļ.”
Vairāk par kampaņu iespējams uzzināt https://www.spkc.gov.lv/lv/laiks-ir-dziviba.
* SPKC un pētījumu aģentūras “Norstat” organizētajā socioloģiskajā aptaujā oktobra sākumā tiešsaistē piedalījās 709 respondenti vecuma grupā no 40 līdz 60 gadiem no visas Latvijas.
