Pētījums: Ceturtajai daļai deviņgadīgo bērnu Latvijā ir liekais svars
Latvijā ir augsts septiņgadīgo un deviņgadīgo skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos, liecina Veselības ministrijas veiktā Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma rezultāti. Liekais svars un aptaukošanās ir 22,8% pirmklasnieku un ceturtajai daļai jeb 25,1% trešās klases skolēnu.
Normālas ķermeņa masas izplatība ir augstāka laukos dzīvojošiem skolēniem, savukārt lielākais skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos ir Rīgā un citās Latvijas pilsētās.
Abās vecuma grupās liekā ķermeņa masa un aptaukošanās biežāk ir novērojama zēniem, nekā meitenēm. Lieka ķermeņa masa un aptaukošanās ir attiecīgi 27,2% deviņgadīgu trešās klases zēnu un 22,9% meiteņu. Šajā vecuma grupā 62% aptaujāto ir vecumam un dzimumam atbilstoša ķermeņa masa, bet 12,9% skolēnu ir ar nepietiekamu ķermeņa masu.
Septiņgadīgo pirmklasnieku vidū liekais svars ir 12,7% skolēnu, aptaukošanās – 10,1%. Savukārt nepietiekama ķermeņa masa ir 11%, bet 66,3% – normāla ķermeņa masa. Arī šajā vecuma grupā liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir izplatītāka zēnu, nekā meiteņu vidū – attiecīgi 23,7% un 21,8%. Liekas ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Rīgā un citās Latvijas pilsētās šajā vecuma grupā ir gandrīz vienāda – 24,5% Rīgā un 24% citās pilsētās.
Riska faktori – kustību trūkums un neveselīgs uzturs
Kā norādīja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Latvijā septiņus un deviņus gadus veciem un skolēniem nepalielinās, tomēr tā ir augsta. Būtiskākie riska faktori – nepietiekamas fiziskās aktivitātes un neveselīgi uztura paradumi. Pozitīvi vērtējama tendence ikdienā ēst vairāk augļu un dārzeņu, kā arī neveselīgo produktu pieejamības samazināšana skolās.
Gandrīz puse deviņus gadus veco skolēnu darba dienās pēc mācībām pavada divas un vairāk stundas, pildot mājasdarbus un lasot grāmatas, savukārt septiņus gadus veco skolēnu vidū aptuveni katrs ceturtais mājas darbiem un grāmatu lasīšanai velta divas un vairāk stundas dienā.
Brīvajā laikā abās vecuma grupās novērota līdzīga tendence – aptuveni puse pirmklasnieku un trešklasnieku brīvdienās trīs un vairāk stundas dienā pavada, skatoties TV un lietojot elektroniskās ierīces (viedtālruni, planšeti, datoru u.tml.).
Vecāki aptaukošanās problēmu pietiekami neapzinās
Pētījumā novērots, ka vecāki pietiekami neapzinās aptaukošanās problēmu saviem bērniem, jo vecāku viedoklis par bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no aprēķinātā ķermeņa masas indeksa.
Tikai trīs ceturtdaļas skolēnu brokasto katru rītu. Abās vecuma grupās skolēnu vidējais miega ilgums darba dienās ir 9 stundas un 20 minūtes.
Kopumā 84% aptaujāto skolu organizē iespēju visiem pamatskolas skolēniem nodarboties sporta un citu fizisko aktivitātāšu pulciņos ārpus mācību stundām, un lielākā daļa skolēnu šīs iespējas izmanto. 78,5% no septiņus gadus veco skolēnu vecākiem un 80,9% no deviņus gadus veco skolēnu vecākiem norāda, ka viņu bērni brīvajā laikā piedalās sporta un/vai deju nodarbībās.
Latvijā pētījums tiek veikts kopš 2007. gada, un tā rezultāti tiek izmantoti gan sabiedrības veselības politikas izstrādē, gan īstenoto pasākumu novērtēšanā. Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums ir pieejams SPKC mājas lapā.
Pētījums veidots, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem datiem par skolēniem, kuri 2018./2019. mācību gadā uzsāka mācības 1. un 3. klasē. Kopumā 2018./2019. mācību gadā 1.klasē uzņemti 19 179 skolēni un 3.klasē uzņemti 20 298 skolēni. Aptaujā kopumā piedalījās 94 vispārizglītojošās skolas – 3 477 1. klases skolēni un 3 554 3. klases skolēni.
