Kampaņā Viss ir Norm.a ik mēnesi piedāvājam vienu reālu stāstu par to, kā cilvēks no mūsu vidus mācās sadzīvot ar savas vai kāda sava tuvinieka psihiskās veselības vajadzībām. Desmitais no kopumā divpadsmit ir Uģa stāsts par dēla mācīšanās traucējumiem. Katrs stāsts, protams, ir unikāls un ne vienmēr konkrētie traucējumi visiem izpaužas vienādi. Vēl svarīgāk – ne vienmēr tos var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus: ir svarīgi palīdzēt atpazīt simptomus un brīdi, kad cilvēks pats tos vairs nespēj regulēt, lai savlaicīgi lūgtu palīdzību līdzcilvēkiem un uzticamiem speciālistiem.

Vēstuli Uģim un citiem, kas saskārušies ar bērnu mācīšanās traucējumiem, uzrakstījusi  Zanda Šneidere, izglītības, klīniskā un veselības psiholoģe (Uģa stāstu var izlasīt vai noskatīties šeit).

Sveicināti, Uģi!

Paldies, ka dalāties stāstā par savu brīnišķīgo čalīti, kura lielais izaicinājums ir atrast savu vietu dzīvē, ņemot vērā viņa speciālās izglītības vajadzības. Patiesībā, tas ir izaicinājums visai ģimenei, jo, bērnam piedzimstot, mēs visi ceram, ka mūsu lolojuma dzīves ceļš būs viegls un raits. Saprotot, ka bērna attīstībā rodas šķēršļi, kā, piemēram, Jūsu gadījumā tā ir epilepsija, kas ir ietekmējusi zēna tālāko attīstību, nākas pārkārtot savu dzīvi, piemērojoties bērna vajadzībām, un droši vien kļūdu un izmēģinājumu ceļā atklāt, kādas metodes vislabāk strādā, lai palīdzētu bēram izaugt par brīnišķīgu, patstāvīgu cilvēku, kas var parūpēties par sevi  pats un atrast vietu dzīvē, izmantojot sev pieejamos resursus.

No Jūsu stāsta var saprast, ka mēģinājumu ceļā esat atraduši Montesori pedagoģijas metodes kā Jūsu dēlam piemērotāko mācību veidu tieši tādēļ, ka zināšanu apguvē nozīmīga vieta ir praktiskai darbībai un vizuāliem atbalsta materiāliem, kas palīdz zēnam labāk uztvert mācību vielu.

Kopumā, raksturojot mācīšanās traucējumus, par kuriem stāstāt, var teikt, ka mācīšanās traucējumi ir pazeminātas spējas lasīt, rakstīt vai izdarīt matemātiskus aprēķinus. Šādu traucējumu cēlonis ir cilvēka smadzeņu darbības īpatnības, kas nosaka uztveri un informācijas apstrādi. Lai arī kura no spējām bērnam būtu traucēta, tā cieši savijas ar pārējām, tāpēc visbiežāk sastopami ir jaukti mācīšanās traucējumi.

No Jūsu apraksta var saprast, ka puisēnam ir grūtības ar valodas lietojumu visādās izpausmēs – paust savas domas un jūtas vārdos citiem saprotamā veidā, uztvert rakstītu tekstu, tai skaitā, uztvert rakstītus uzdevumu nosacījumus, kas traucē sekmīgi apgūt verbāli pasniegtu mācību vielu. Izklausās, ka zēnam ir nepieciešams nesteidzīgs darba temps, bieža darbību maiņa, jo ir grūtības ilgstoši koncentrēties vienai darbībai, kā arī jaunās vielas apguvei nepieciešami daudzkārtēji atkārtojumi (piem., mācoties reizrēķinu).

Saprotu, ka zēna stiprā puse ir spēja informāciju uztvert vizuāli caur attēliem, zīmējumiem, kā arī praktiskā darbībā. Un tas tiešām ir liels resurss, ja domājam par to, ka labākai vielas apguvei un intereses noturēšanai jāizmato tas, kas bērnam interesē un padodas. Ar piktogrammu, shēmu, simbolu un ķiņķēziņu palīdzību var mācīt izprast un atcerēties lietas, kas nepadodas, konkrētajā gadījumā – valodas sapratni un lietošanu. Protams, tas ir laikietilpīgi, jo diemžēl bērniem ar speciālām vajadzībām mācīšanās process tiešām aizņem daudz laika un spēka, lai gan būtu nepieciešams tieši otrādi – dot smadzenēm laiku atpūsties un pārstrādāt informāciju.

Tāpēc ļoti nozīmīgs ir sabalansēts darba un atpūtas režīms, piemērots katra bērna individuālajām vajadzībām – ar pietiekamu miega daudzumu, pauzēm starp nodarbēm, brīvo laiku, lai var paslinkot un nedarīt neko vai pievērsties mīļākām nodarbēm.

Atgriežoties pie zēna stiprās puses uztvert vizuālu informāciju mācību vielas apgūšanā un zināšanu automatizēšanā, lietderīgi ir izmantot atgādnes – “špikerīšus”, piemēram, tam pašam reizrēķinam – zēns tās lietos kā atbalsta materiālu tikmēr, kamēr zināšanas būs automatizētas un reizrēķins apgūts. Tāpat var zīmēt shēmas gramatikas likumiem, teksta uzdevumu risināšanas paņēmieniem un citai mācību vielai, piemērojot vizuālu atbalsta materiālu zēna spējām to saprast un izmantot. Mācoties dzejoļus, atstāstot tekstus arī var veidot “špikerīšus”, piemēram, katrai dzejoļa rindiņai uzzīmējot kādu nieciņu, kas būs kā palīgs rindiņas izgūšanai no atmiņas, tādā veidā aktivējot un attīstot asociatīvo atmiņu, ne tikai mehānisku iegaumēšanu.

Atgādnes ir viens no atbalsta pasākumiem bērniem ar speciālām vajadzībām gan mācoties vispārizglītojošajā klasē, gan speciālās izglītības programmās.

Svarīgākais šajā procesā ir iemācīt bērnam palīdzēt pašam sev – zināt, kur paskatīties, kam pajautāt, kā lietot atbalsta materiālus. Tādas atgādnes un citi vizuālie materiāli, piemēram, piktogrammas, kurās shematiski attēlota darbību secība, situāciju risinājumi var palīdzēt bērnam labāk izprast un atcerēties, kā rīkoties dažādās situācijās, ko darīt ar satraucošām emocijām, kā tikt ar tām galā, nenodarot pāri sev un citiem, vai kā veiksmīgāk sadarboties ar vienaudžiem, jo nereti bērniem ar mācīšanās traucējumiem mēdz būt grūtības sadarboties ar apkārtējiem.

Atbalstu Jūsu centienus puisi mācīt kopā ar citiem bērniem kolektīvā, nevis individuāli mājās, jo, kā Jūs sakāt, jebkuram normālam čalītim apkārt ir vajadzīgi bērni. Neatsverama prasme ir māka sadarboties, draudzēties, pieņemt dažādo domās, viedokļos, attīstībā – tas ir ceļš uz patstāvību un atdalīšanos no vecākiem. Un to var paveikt, tikai esot sabiedrībā, nemaz nerunājot par draugiem, kas var būt nozīmīgs atbalsts tālākajā dzīvē.

Paldies par Jūsu atklāsmi saistībā ar Covid-19 mājsēdi un vecāku asistēšanu bērna mācību procesā. Ja pareizi saprotu, šis laiks, ko mērķtiecīgi veltījāt zēna mācībām, ir bijis ļoti produktīvs viņa attīstībai. Strukturēts atbalsts, bet galvenais, iejūtīga uzmanība, patiesa ieinteresētība, ticība un paļāvība bērna spēkiem ir tas, kas ļauj viņam uzplaukt un attīstīties.

Turēšu īkšķus, lai Jums izdodas!

Patiesā cieņā Zanda Šneidere, izglītības, klīniskā un veselības psiholoģe