Starp skolu un mājām – droša bērna ikdiena
Ik rudeni gan pieaugušie, gan bērni pielāgojas jaunam ritmam – ielās ir vairāk gājēju, automašīnu un citu pārvietošanās līdzekļu, un visiem kopā jāatceras par drošu uzvedību satiksmē. Turklāt atgādināt par uzvedību svarīgi arī citā vidē – pilsētvidē, atpūtas un sporta laukumos, skolā un mācībās.
Analizējot ceļu satiksmes negadījumos gūtās traumas bērniem, var secināt, ka visbiežākie savainojumu un veselības apdraudējumu iemesli ir bērnu drošības sēdekļa nepareiza lietošana vai drošības jostu ignorēšana, bērnu pārvadājot automašīnā. Bērni traumas gūst, arī pārvietojoties kājām vai ar kādu no mikromobilitātes transportlīdzekļiem (velosipēdiem, skrejriteņiem, līdzsvara un balansa riteņiem u.c. braucamrīkiem), neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, aizmirstot par atstarotājiem un aizsargekipējumu. Būtiski, ka, ciešot ceļu satiksmes negadījumā, bieži vien tiek gūtas ne tikai fiziskas, bet arī psiholoģiskas traumas, kas ilgtermiņā ietekmēs dzīves kvalitāti. Tādēļ kampaņas "Pārvērt pārdrošību par drošību!" organizatori – Veselības ministrija, Bērnu slimnīca un Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) – ir sagatavojuši jums ieteikumus, lai bērnu atgriešanās skolas gaitās būtu droša.
Izrunāt un izstaigāt skolēna maršrutus
Jebkuru jaunu maršrutu, kuru jūsu bērns turpmāk mēros ikdienā – vai tas būtu ceļš uz skolu, treniņu vai pie vecvecākiem –, pieaugušajiem vispirms jāiziet vai jāizbrauc kopā ar bērnu, īpašu uzmanību pievēršot sabiedriskā transporta pieturvietām un citām riskantākajām vietām ceļā. Bērniem jau no mazotnes jāielāgo, ka ielu drīkst šķērsot tikai atļautās vietās, tādēļ pastaigas laikā pievērsiet pastiprinātu uzmanību gājēju pārejām un luksoforu atrašanās vietām. Skaidrojiet bērnam, kādēļ ir svarīgi ievērot ceļu satiksmes noteikumus gan kā gājējam, gan pārvietojoties ar transportlīdzekli (arī skrejriteni un velosipēdu).
Būtiski arī neaizmirst, ka satiksmes infrastruktūra lielajās pilsētās un lauku vidē ir atšķirīga. Lauku vidē pieturvietas atrodas pie mazākas nozīmes ceļiem, bērni daudz vairāk pārvietojas pa ielām, kurām bieži vien nav ietves vai tās nav apgaismotas. Veltiet laiku sarunai ar bērnu par drošu pārvietošanos, satiksmes noteikumiem un pareizu atstarotāju lietošanu. Ceļu satiksmes, transporta un pārvietošanās līdzekļu noteikumi pieejami CSDD tīmekļvietnē http://berniem.csdd.lv/.
Atstarotājs var glābt dzīvību
Tumšajā laikā gan bērniem, gan pieaugušajiem obligāti jālieto atstarotāji – ne tikai pastaigājoties, bet arī pārvietojoties ar skrejriteni un velosipēdu. Bīstami ir pārvietoties krēslā, kad redzamība pasliktinās un šoferiem ir grūtāk pamanīt citus satiksmes dalībniekus, īpaši tad, ja ceļš nav apgaismots. Pašlaik pieejams daudzveidīgs atstarotāju piedāvājums – no piekarināmiem un pielīmējamiem atstarotājiem līdz pat apģērbam ar atstarojošiem elementiem. Ieteicams sekot līdzi atstarotāju kvalitātei – lai mazgāšanas vai lietus laikā atstarotāji nenoberžas vai neatlīmējas. Savukārt tiem satiksmes dalībniekiem, kuri ikdienā pārvietojas ar skrejriteni vai velosipēdu, labākais risinājums ir nēsāt atstarojošu vesti.
CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica skaidro: "Cilvēku bez atstarotāja šoferis varēs pamanīt 25–50 metru attālumā, savukārt ar atstarotāju – pat 140 metru attālumā. Tas var glābt dzīvību. Tāpat jāpiedomā par pareizu atstarotāja lietošanu – tam jābūt novietotam tajā pusē, kurā pārvietojas transportlīdzekļi un jābūt redzamam gan no priekšpuses, gan no mugurpuses, nevis noslēptam kabatā vai pie somas, kur to neredz."
Drošība pārvietojoties
Pārvietojoties ar velosipēdu vai skrejriteni, jālieto personīgie aizsarglīdzekļi: obligāti – ķivere, bet cits aizsargekipējums – pēc nepieciešamības. Likums noteic, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam ķivere ir obligāta, savukārt pēc šī vecuma ķiveres valkāšana braukšanas laikā ir ieteicama. Bērniem vecumā līdz trim gadiem ļoti ieteicams vilkt arī elkoņu un ceļu sargus, taču savai drošībai tos var vilkt arī vecāki bērni, piemēram, braucot ar skrituļslidām. Vecākiem vienmēr jāizvērtē bērna vecums, prasmes un stabilitāte uz transportlīdzekļa, kā arī attālums, kas jāmēro.
Velosipēda sēdeklītī atļauts vest bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem. Gan pieaugušajam, gan bērnam obligāti jābūt galvā aizsargķiverei, turklāt tai jābūt aizsprādzētai, nevis tikai uzliktai. Bērnus var pārvadāt arī īpaši šim nolūkam izgatavotās velopiekabēs. Abos gadījumos (gan krēsliņā, gan piekabē) bērnu ved piesprādzētu.
Ne mazāk būtiski ir atgādināt bērniem, ka satiksmē uzmanība jāpievērš apkārt notiekošajam – jāredz un jādzird, kas notiek ap viņu. Gan kājām ejot, gan braucot nedrīkst skatīties un rakstīt telefonā vai klausīties mūziku austiņās, īpaši bīstami tas var būt dzelzceļa sliežu tuvumā.
Autovadītājiem jāņem vērā, ka jāievēro atļautais braukšanas ātrums, jābūt uzmanīgiem pie sabiedriskā transporta pieturām un gājēju pārejām. Bērni var būt satraukti un pārgalvīgi, dodoties uz transportu vai izkāpjot no tā – viņi var skriet pāri ceļam neatļautā vietā. Pastiprināta uzmanība jāpievērš arī satiksmei iekšpagalmos un autostāvvietās – bērni ir īsāki par automašīnām, var spēlēties starp tām un nemanīt braucošu auto.
No četru gadu vecuma automašīnā var lietot sēdēšanas paliktņus un lietot elastīgās automašīnas drošības jostas. Līdz četru gadu vecumam obligāti jāizmanto bērnu drošības sēdeklīši, kuri jāizvēlas un jālieto atbilstoši bērna vecumam un augumam (par to konsultēs iegādes brīdī).
Savukārt skolas vecuma bērniem un pusaudžiem jāmāca mikromobilitātes transportlīdzekļu lietošanas noteikumi – kur ar tiem drīkst pārvietoties, kā tos pareizi un droši lietot. Piemēram, lietainās dienās šiem līdzekļiem ir garāks bremzēšanas ceļš, braucējs var nokrist pats un traumēt apkārtējos.
Kampaņas "Pārvērt pārdrošību par drošību!" vēstnesis Viktors Blūms uzsver: "Skrejriteņi šovasar kļuvuši populāri negatīvā nozīmē, un diemžēl redzu pārdrošu braucēju rīcību – pārāk liels ātrums, neuzmanība, apdzīšanas manevri, strauja bremzēšana vai tieši otrādi – nebremzēšana. Mēs paši veidojam drošu braukšanas kultūru, ievērojot satiksmes noteikumus un cienot visus tās dalībniekus. Kā teikts kampaņas video – ir stilīgi būt drošam!".
Traumu riski un to novēršana rotaļu un sporta laukumos
Daļu savas ikdienas bērni un jaunieši pavada rotaļu un sporta laukumos, jo aktīvam dzīvesveidam ir liela nozīme bērnu izaugsmē un dzīvē. Sports ne tikai mudina jauniešus nodarboties ar veselīgām fiziskām aktivitātēm, bet arī labvēlīgi ietekmē bērnu pašvērtējumu.
Pēc Bērnu slimnīcas datiem, viens no biežākajiem traumu gūšanas veidiem, kuru dēļ bērns var nokļūt slimnīcā, ir kritieni. Kritienu rezultātā bērni gūst ekstremitāšu lūzumus, sasitumus, smadzeņu satricinājumus u.c. traumas. Lai ikdienā samazinātu iespējas savainoties, ieteicams pārraudzīt brīvajam laikam gādāto sporta inventāru, izvēlēties pienācīgi labiekārtotus rotaļlaukumus – tiem jābūt atbilstošā augstumā, ražotiem no veselībai nekaitīgiem materiāliem.
Mudinot bērnu doties rotaļās, pieaugušie ir atbildīgi par viņa drošību. Mazākos bērnus rotaļu laukumos nedrīkst atstāt bez uzraudzības, un jāpieskata, lai kāpelēšana un šūpošanās ir droša. Pietiek vien ar īsu brīdi, lai bērns apjuktu un lielā rotaļu laukumā nozustu no redzesloka. Turklāt vecākiem vai pavadoņiem jāizvērtē, vai bērns pats izvēlētajā iekārtā var tikt iekšā un prot to droši lietot. Ja viņu, piemēram, ir jāuzceļ uz rāpšanās sienas, tātad tā nav viņa vecumam atbilstoša un bērns ir pakļauts satraumēšanās riskam.
Vēlams iepriekš pārliecināties, vai laukuma segums nav slapjš un slidens. Lielākos laukumiņos ir uzraugi, bet mazākos par salauztu inventāru vai nekārtību var ziņot atbildīgajām pilsētas vai apdzīvotas vietas iestādēm (pašvaldībai). Mēs, pieaugušie, atbildam par bērnu veselību un labbūtību, tāpēc nebūs par biežu atkal atgādināt savai atvasei, ka jāizvēlas savām spējām atbilstošas iekārtas laukumos un attiecīgi – atbilstoši drošības līdzekļi. Ja, piemēram, jaunietis nodarbojas ar ekstrēmajiem sporta veidiem, ķivere un aizsargekipējums ir obligāts.
Tikpat būtiski ar bērniem pārrunāt drošu uzvedību uz rotaļu un atpūtas aprīkojuma – šūpolēs, iebūvētajos batutos, slidkalniņos. Mācīt nelēkāt vairākiem kopā vienā batutā, neiet šūpoļu tuvumā, kad šūpojas kāds cits, sagaidīt savu kārtu, kad citi šļūc no slidkalniņa, un nemēģināt no tā nobraukt vairākiem bērniem reizē. Ja iespējams, jāiepazīstas ar lietošanas noteikumiem informatīvajos stendos.
Lai cik pašsaprotamas zināšanas par satiksmi šķiet mums, pieaugušajiem, jāatceras, ka bērni visos vecumos vēl tikai mācās būt gan daļa no sabiedrības, gan ceļu satiksmes. Tostarp vecāki var būt labs paraugs ikvienai atvasei, ievērojot tos pašus noteikumus, kurus gaidāt no viņiem – šķērsot ielu pie zaļās gaismas signāla un atļautās vietās, nepārkāpt satiksmes noteikumus, cienīt citus tās dalībniekus. Nav iespējams pieskatīt katru bērna soli starp mājām un skolu, taču ir daudzi jautājumi, kurus var iepriekš izrunāt, lai potenciālās traumas novērstu.
Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas "Pārvērt pārdrošību par drošību!" ietvaros – tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnē www.bkus.lv. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālajos tīklos.
Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.
